Nerūsējošais tērauds tiek plaši izmantots aparatūrā, virtuves piederumos, medicīnas komponentos, vannas istabas piederumos un rūpnieciskajās daļās. Tomēr vajadzīgās virsmas apdares sasniegšana var būt sarežģīta, jo nerūsējošais tērauds ir salīdzinoši ciets un bieži vien ir nepieciešama kontrolēta pulēšana.
Pirmais solis ir noteikt faktisko apdares prasību. Ja galvenais mērķis irnerūsējošā tērauda atstarpju noņemšana, var būt nepieciešams spēcīgāks abrazīvs materiāls. Ja mērķis ir gaiša vai spoguļa apdare, procesam parasti ir nepieciešams smalkāks pulēšanas materiāls.
Svarīga ir arī mediju forma. Trīsstūrveida un cilindriskus materiālus parasti izmanto vispārējai atstarpju noņemšanai un malu apstrādei, savukārt mazāki materiāli var būt noderīgi sarežģītu ģeometriju gadījumā.
Apstrādes iekārtai jābūt saskaņotai ar datu nesēju. Mucas apdare, vibrācijas apdare, centrbēdzes apdare un magnētiskā pulēšana rada atšķirīgus saskares un kustības līmeņus.
Jāoptimizē arī apstrādes laiks. Pārāk īss cikls var atstāt urbumus vai apstrādes pēdas, savukārt pārmērīga apstrāde var samazināt ražošanas efektivitāti.
Nerūsējošā tērauda detaļām, kurām nepieciešams augsts spilgtums, apdares process var ietvert vairākus posmus, nevis paļauties uz viena veida abrazīvu.
Ražotājiem vajadzētu novērtētmateriāla griešanas spēja, izmērs, forma, apstrādes intensitāte un virsmas prasībaskopā.
Visdrošākā metode ir pārbaudīt dažādu materiālu kombinācijas uz faktiskām nerūsējošā tērauda daļām un izmērīt iegūto virsmas kvalitāti pirms masveida ražošanas.
